Prev: A Sad Day for Golf, No More Stableford
Next: Rye Greensome?
From: mike short on 26 Feb 2007 13:53
Pat Williams wrote:
It would be of little use for a
> Latvian golfer to post here in his native tongue as no one else would
> understand him.

Katras sacensības iegūst savu svaru (jeb koeficientu) pēc attiecīgajās
sacensībās startējušo spēlētāju sastāva un to veido 3 daļas – 50%
nemainīgā pamatlikme, 35% - spēlētāju daudzums no pirmā desmitnieka un
15% - spēlētāju no otrā desmitnieka. Katra pirmā desmitnieka spēlētāja
svars ir 0,05 (skat. tabulu pa labi), savukārt otrā desmitnieka – 0,025.
Līdz ar to pietiek ar 7 pirmā desmitnieka spēlētājiem un 6 otrā
desmitnieka spēlētājiem, lai turnīra koeficients būtu maksimālais –
1,00. Ja šo spēlētāju no 1. vai 2. desmitnieka ir vairāk, koeficients no
tā nemainās. Gadu uzsākot, pirmajos mačos turnīra svars tiek noteikts,
izejot no iepriekšējā gada noslēguma reitinga. Katra turnīra 60 labākie
saņem punktus. Gadījumā, ja spēlētājs, ieņemot vietu labāko sešdesmitā,
vienlaicīgi atrodas kādā no pēdējām 3 vietām attiecīgajā turnīrā,
punktus viņš nesaņem.

Jebkura spēlētāja reitinga turnīrā izspēlētā sacīkste iet reitinga
ieskaitē. Tāpat reitinga ieskaitē iet sacīkstes, uz kurām dalībnieks ir
pieteicies, bet nav ieradies, izņemot, ja viņš ir atteicis savu
līdzdalību turnīrā vismaz 24 stundas pirms turnīra sākuma. Pat, ja
spēlētājs sacīkstes sācis un kaut kādu iemeslu dēļ maču nebeidz
(izņemot, ja gūta trauma un nepieciešama medicīniska palīdzība),
spēlētājam šīs sacensības tiek ieskaitītas. Reitings veidojas no katra
spēlētāja vidēji vienā sacīkstē gūto punktu skaita. Tātad kopā izcīnīto
punktu skaits tiek izdalīts ar izspēlēto sacensību skaitu. Informācijas
nolūkā reitinga ieskaitē tiks parādīti arī spēlētāju kopējie izcīnītie
punkti un sacensību skaits, kurās attiecīgais spēlētājs piedalījies.
Tiek noteikts, ka mēneša laikā katram reitinga dalībniekam jāizspēlē ne
mazāk kā viena sacīkste, pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka viņš
izspēlējis par vienu maču vairāk. Tiek pieņemts, ka sezona ilgst 5
mēnešus – no maija līdz septembrim. Aprīlī notikušās sacīkstes tiek
skaitītas pie maija, bet oktobrī pie septembra. Tātad, ja spēlētājs
aprīlī piedalījies kādās sacīkstēs, bet maijā ne, tad viņam netiek
pieskaitīta viena izspēlēta sacīkstes. Sacensības, kas ilgst vairāk nekā
vienu dienu tiek ieskaitītas tajā mēnesī, kad notiek sacensību pēdējā diena.

Punktu skaits, kas tiek izcīnīts katrās sacensībās, tiek noteikts
attiecīgā turnīra koeficientu pareizinot ar punktu skaitu par izcīnīto
vietu. Par 1.vietu 555 punkti, par 2. – 345, 3 – 229, 4 – 168 u.t.t.
(skat. tabulu). LGF rīkotajām sacensībām – Latvijas amatieru čempionātam
(2 dienas) un Latvijas Meistaram (machplay sacīkstes) tiek noteikts
koef.1,2, savukārt Latvijas amatieru atklātajam čempionātam (3 dienas) 1,4.
Latvijas golfa federācija dibināšanas kongress notika 1989.gada 29.martā
Rīgā, kad parakstus zem vēsturiskā dokumenta lika deviņi cilvēki – Jānis
Krivāns (pirmais LGF prezidents), Māris Alberts, Aldis Āboliņš, Vilnis
Baltiņš, Lilita Bernharde, Viktors Giršons, Guntis Hanzens, Pēteris
Salenieks un Modris Ziemelis.

Cīņu par latviešu golferu starptautisku atzīšanu un uzņemšanu pasaules
amatieru golfa saimē jau 1987. gadā uzsāka Zviedrijas latvieši un tieši
Videvuds Freivalds. Bija zināms, ka daudzviet visā pasaulē - gan
Zviedrijā, gan Savienotajās valstīs, Austrālijā, Kanādā, Anglijā, Vācijā
- latvieši spēlē golfu, taču kopējas organizācijas izveidi vēl neviens
nebija uzņēmies. Freivalds uz šādu iespēju raudzījās daudz nopietnāk un
nolēma nodibināt pirmo latviešu golfa apvienību. Tika izstrādāti
Latviešu golfa apvienības statūti un Freivalds griezās pie valdošajām
amatieru golfa organizācijām - ASV golfa asociācijā (USGA) un
Sentendrjūsas karaliskajā golfa klubā -, un lūdza starptautisku atzīšanu
un tiesības tajās iestāties. Latviju tobrīd uztvēra kā PSRS sastāvdaļu
un tādēļ valdošās organizācijas uzskatīja, ka lēmuma izskatīšanai
nepieciešama zaļā gaisma no Maskavas puses. Sarakste un cīņa turpinājās
turpat trīs gadus, taču beigu beigās notika gandrīz neticamais - 1990.
gadā Latviešu golfa apvienība oficiāli tika uzņemta Pasaules amatieru
golfa padome (WAGC) un starptautiski atzīta - kā pirmā organizācija ne
tikai sporta jomā, bet vispār, kas nesa Latvijas vārdu pasaulē jau tajā
laikā.

Kā jau minēts, šajā laikā valdošā organizācija jau bija nodibināta arī
Latvijā, turklāt ar laiku golfa kustība brīvajā Latvijā kļuva aizvien
rosīgāka. 1993.gada 27.aprīlī LGF tika reģistrēta LR Tieslietu
ministrijā kā sabiedriska organizācija, bet divas nedēļas vēlāk LGF
valde nolēma par izmaiņām informēt WAGC. Freivalds piekrita šādam
notikumu pavērsienam, taču nesaskaņu dēļ reālā apvienošanās ieilga un
tikai 1995.gadā WAGC tika oficiāli informēta par to, ka Latvijas golfa
federācija (nosaukums pat nebija jāmaina, jo angliskais tulkojums abos
gadījumos bija variējams tā, lai tas neatšķirtos) mainījusi adresi - no
Zviedrijas un Latviju, bet tās ģenerālsekretāra pienākumus Videvuda
Freivalda vietā turpmāk pildīs Vilnis Baltiņš Jr. Pēc iekrājušos parādu
nomaksas visas formalitātes tika nokārtotas un LGF pārņēma reālos varas
grožus savās rokās.

Šajā laikā LGF vadība mainījusies vairākkārt - ģenerālsekretāra amatu no
Baltiņa Jr. pārņēma Aldis Zvaigzne, 2000. gadā - Normunds Mazjānis, bet
2003. gadā - Aldis Puisītis. Par LGF prezidentu kļuva viens no tās
dibinātājiem Vilnis Baltiņš Sn.
Cīņu par latviešu golferu starptautisku atzīšanu un uzņemšanu pasaules
amatieru golfa saimē jau 1987. gadā uzsāka Zviedrijas latvieši un tieši
Videvuds Freivalds. Bija zināms, ka daudzviet visā pasaulē - gan
Zviedrijā, gan Savienotajās valstīs, Austrālijā, Kanādā, Anglijā, Vācijā
- latvieši spēlē golfu, taču kopējas organizācijas izveidi vēl neviens
nebija uzņēmies. Freivalds uz šādu iespēju raudzījās daudz nopietnāk un
nolēma nodibināt pirmo latviešu golfa apvienību. Tika izstrādāti
Latviešu golfa apvienības statūti un Freivalds griezās pie valdošajām
amatieru golfa organizācijām - ASV golfa asociācijā (USGA) un
Sentendrjūsas karaliskajā golfa klubā -, un lūdza starptautisku atzīšanu
un tiesības tajās iestāties. Latviju tobrīd uztvēra kā PSRS sastāvdaļu
un tādēļ valdošās organizācijas uzskatīja, ka lēmuma izskatīšanai
nepieciešama zaļā gaisma no Maskavas puses. Sarakste un cīņa turpinājās
turpat trīs gadus, taču beigu beigās notika gandrīz neticamais - 1990.
gadā Latviešu golfa apvienība oficiāli tika uzņemta Pasaules amatieru
golfa padome (WAGC) un starptautiski atzīta - kā pirmā organizācija ne
tikai sporta jomā, bet vispār, kas nesa Latvijas vārdu pasaulē jau tajā
laikā.
 | 
Pages: 1
Prev: A Sad Day for Golf, No More Stableford
Next: Rye Greensome?