From: mike short on
Pat Williams wrote:
It would be of little use for a
> Latvian golfer to post here in his native tongue as no one else would
> understand him.

Katras sacensÄ«bas iegÅ«st savu svaru (jeb koeficientu) pÄ“c attiecÄ«gajÄs
sacensÄ«bÄs startÄ“juÅ¡o spÄ“lÄ“tÄju sastÄva un to veido 3 daļas – 50%
nemainÄ«gÄ pamatlikme, 35% - spÄ“lÄ“tÄju daudzums no pirmÄ desmitnieka un
15% - spÄ“lÄ“tÄju no otrÄ desmitnieka. Katra pirmÄ desmitnieka spÄ“lÄ“tÄja
svars ir 0,05 (skat. tabulu pa labi), savukÄrt otrÄ desmitnieka – 0,025.
LÄ«dz ar to pietiek ar 7 pirmÄ desmitnieka spÄ“lÄ“tÄjiem un 6 otrÄ
desmitnieka spÄ“lÄ“tÄjiem, lai turnÄ«ra koeficients bÅ«tu maksimÄlais –
1,00. Ja Å¡o spÄ“lÄ“tÄju no 1. vai 2. desmitnieka ir vairÄk, koeficients no
tÄ nemainÄs. Gadu uzsÄkot, pirmajos maÄos turnÄ«ra svars tiek noteikts,
izejot no iepriekšējÄ gada noslÄ“guma reitinga. Katra turnÄ«ra 60 labÄkie
saņem punktus. GadÄ«jumÄ, ja spÄ“lÄ“tÄjs, ieņemot vietu labÄko seÅ¡desmitÄ,
vienlaicÄ«gi atrodas kÄdÄ no pÄ“dÄ“jÄm 3 vietÄm attiecÄ«gajÄ turnÄ«rÄ,
punktus viņš nesaņem.

Jebkura spÄ“lÄ“tÄja reitinga turnÄ«rÄ izspÄ“lÄ“tÄ sacÄ«kste iet reitinga
ieskaitÄ“. TÄpat reitinga ieskaitÄ“ iet sacÄ«kstes, uz kurÄm dalÄ«bnieks ir
pieteicies, bet nav ieradies, izņemot, ja viņš ir atteicis savu
lÄ«dzdalÄ«bu turnÄ«rÄ vismaz 24 stundas pirms turnÄ«ra sÄkuma. Pat, ja
spÄ“lÄ“tÄjs sacÄ«kstes sÄcis un kaut kÄdu iemeslu dēļ maÄu nebeidz
(izņemot, ja gūta trauma un nepieciešama medicīniska palīdzība),
spÄ“lÄ“tÄjam šīs sacensÄ«bas tiek ieskaitÄ«tas. Reitings veidojas no katra
spÄ“lÄ“tÄja vidÄ“ji vienÄ sacÄ«kstÄ“ gÅ«to punktu skaita. TÄtad kopÄ izcÄ«nÄ«to
punktu skaits tiek izdalÄ«ts ar izspÄ“lÄ“to sacensÄ«bu skaitu. InformÄcijas
nolÅ«kÄ reitinga ieskaitÄ“ tiks parÄdÄ«ti arÄ« spÄ“lÄ“tÄju kopÄ“jie izcÄ«nÄ«tie
punkti un sacensÄ«bu skaits, kurÄs attiecÄ«gais spÄ“lÄ“tÄjs piedalÄ«jies.
Tiek noteikts, ka mÄ“neÅ¡a laikÄ katram reitinga dalÄ«bniekam jÄizspÄ“lÄ“ ne
mazÄk kÄ viena sacÄ«kste, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ tiek uzskatÄ«ts, ka viņš
izspÄ“lÄ“jis par vienu maÄu vairÄk. Tiek pieņemts, ka sezona ilgst 5
mÄ“neÅ¡us – no maija lÄ«dz septembrim. AprÄ«lÄ« notikuÅ¡Äs sacÄ«kstes tiek
skaitÄ«tas pie maija, bet oktobrÄ« pie septembra. TÄtad, ja spÄ“lÄ“tÄjs
aprÄ«lÄ« piedalÄ«jies kÄdÄs sacÄ«kstÄ“s, bet maijÄ ne, tad viņam netiek
pieskaitÄ«ta viena izspÄ“lÄ“ta sacÄ«kstes. SacensÄ«bas, kas ilgst vairÄk nekÄ
vienu dienu tiek ieskaitÄ«tas tajÄ mÄ“nesÄ«, kad notiek sacensÄ«bu pÄ“dÄ“jÄ diena.

Punktu skaits, kas tiek izcÄ«nÄ«ts katrÄs sacensÄ«bÄs, tiek noteikts
attiecÄ«gÄ turnÄ«ra koeficientu pareizinot ar punktu skaitu par izcÄ«nÄ«to
vietu. Par 1.vietu 555 punkti, par 2. – 345, 3 – 229, 4 – 168 u.t.t.
(skat. tabulu). LGF rÄ«kotajÄm sacensÄ«bÄm – Latvijas amatieru ÄempionÄtam
(2 dienas) un Latvijas Meistaram (machplay sacīkstes) tiek noteikts
koef.1,2, savukÄrt Latvijas amatieru atklÄtajam ÄempionÄtam (3 dienas) 1,4.
Latvijas golfa federÄcija dibinÄÅ¡anas kongress notika 1989.gada 29.martÄ
RÄ«gÄ, kad parakstus zem vÄ“sturiskÄ dokumenta lika deviņi cilvÄ“ki – JÄnis
KrivÄns (pirmais LGF prezidents), MÄris Alberts, Aldis Ä€boliņš, Vilnis
Baltiņš, Lilita Bernharde, Viktors Giršons, Guntis Hanzens, Pēteris
Salenieks un Modris Ziemelis.

Cīņu par latviešu golferu starptautisku atzīšanu un uzņemšanu pasaules
amatieru golfa saimÄ“ jau 1987. gadÄ uzsÄka Zviedrijas latvieÅ¡i un tieÅ¡i
Videvuds Freivalds. Bija zinÄms, ka daudzviet visÄ pasaulÄ“ - gan
ZviedrijÄ, gan SavienotajÄs valstÄ«s, AustrÄlijÄ, KanÄdÄ, AnglijÄ, VÄcijÄ
- latvieÅ¡i spÄ“lÄ“ golfu, taÄu kopÄ“jas organizÄcijas izveidi vÄ“l neviens
nebija uzņēmies. Freivalds uz Å¡Ädu iespÄ“ju raudzÄ«jÄs daudz nopietnÄk un
nolÄ“ma nodibinÄt pirmo latvieÅ¡u golfa apvienÄ«bu. Tika izstrÄdÄti
LatvieÅ¡u golfa apvienÄ«bas statÅ«ti un Freivalds griezÄs pie valdoÅ¡ajÄm
amatieru golfa organizÄcijÄm - ASV golfa asociÄcijÄ (USGA) un
SentendrjÅ«sas karaliskajÄ golfa klubÄ -, un lÅ«dza starptautisku atzīšanu
un tiesÄ«bas tajÄs iestÄties. Latviju tobrÄ«d uztvÄ“ra kÄ PSRS sastÄvdaļu
un tÄdēļ valdoÅ¡Äs organizÄcijas uzskatÄ«ja, ka lÄ“muma izskatīšanai
nepiecieÅ¡ama zaÄ¼Ä gaisma no Maskavas puses. Sarakste un cīņa turpinÄjÄs
turpat trÄ«s gadus, taÄu beigu beigÄs notika gandrÄ«z neticamais - 1990.
gadÄ LatvieÅ¡u golfa apvienÄ«ba oficiÄli tika uzņemta Pasaules amatieru
golfa padome (WAGC) un starptautiski atzÄ«ta - kÄ pirmÄ organizÄcija ne
tikai sporta jomÄ, bet vispÄr, kas nesa Latvijas vÄrdu pasaulÄ“ jau tajÄ
laikÄ.

KÄ jau minÄ“ts, Å¡ajÄ laikÄ valdoÅ¡Ä organizÄcija jau bija nodibinÄta arÄ«
LatvijÄ, turklÄt ar laiku golfa kustÄ«ba brÄ«vajÄ LatvijÄ kļuva aizvien
rosÄ«gÄka. 1993.gada 27.aprÄ«lÄ« LGF tika reÄ£istrÄ“ta LR Tieslietu
ministrijÄ kÄ sabiedriska organizÄcija, bet divas nedēļas vÄ“lÄk LGF
valde nolÄ“ma par izmaiņÄm informÄ“t WAGC. Freivalds piekrita Å¡Ädam
notikumu pavÄ“rsienam, taÄu nesaskaņu dēļ reÄlÄ apvienoÅ¡anÄs ieilga un
tikai 1995.gadÄ WAGC tika oficiÄli informÄ“ta par to, ka Latvijas golfa
federÄcija (nosaukums pat nebija jÄmaina, jo angliskais tulkojums abos
gadÄ«jumos bija variÄ“jams tÄ, lai tas neatšķirtos) mainÄ«jusi adresi - no
Zviedrijas un Latviju, bet tÄs Ä£enerÄlsekretÄra pienÄkumus Videvuda
Freivalda vietÄ turpmÄk pildÄ«s Vilnis Baltiņš Jr. PÄ“c iekrÄjuÅ¡os parÄdu
nomaksas visas formalitÄtes tika nokÄrtotas un LGF pÄrņēma reÄlos varas
grožus savÄs rokÄs.

Å ajÄ laikÄ LGF vadÄ«ba mainÄ«jusies vairÄkkÄrt - Ä£enerÄlsekretÄra amatu no
Baltiņa Jr. pÄrņēma Aldis Zvaigzne, 2000. gadÄ - Normunds MazjÄnis, bet
2003. gadÄ - Aldis PuisÄ«tis. Par LGF prezidentu kļuva viens no tÄs
dibinÄtÄjiem Vilnis Baltiņš Sn.
Cīņu par latviešu golferu starptautisku atzīšanu un uzņemšanu pasaules
amatieru golfa saimÄ“ jau 1987. gadÄ uzsÄka Zviedrijas latvieÅ¡i un tieÅ¡i
Videvuds Freivalds. Bija zinÄms, ka daudzviet visÄ pasaulÄ“ - gan
ZviedrijÄ, gan SavienotajÄs valstÄ«s, AustrÄlijÄ, KanÄdÄ, AnglijÄ, VÄcijÄ
- latvieÅ¡i spÄ“lÄ“ golfu, taÄu kopÄ“jas organizÄcijas izveidi vÄ“l neviens
nebija uzņēmies. Freivalds uz Å¡Ädu iespÄ“ju raudzÄ«jÄs daudz nopietnÄk un
nolÄ“ma nodibinÄt pirmo latvieÅ¡u golfa apvienÄ«bu. Tika izstrÄdÄti
LatvieÅ¡u golfa apvienÄ«bas statÅ«ti un Freivalds griezÄs pie valdoÅ¡ajÄm
amatieru golfa organizÄcijÄm - ASV golfa asociÄcijÄ (USGA) un
SentendrjÅ«sas karaliskajÄ golfa klubÄ -, un lÅ«dza starptautisku atzīšanu
un tiesÄ«bas tajÄs iestÄties. Latviju tobrÄ«d uztvÄ“ra kÄ PSRS sastÄvdaļu
un tÄdēļ valdoÅ¡Äs organizÄcijas uzskatÄ«ja, ka lÄ“muma izskatīšanai
nepiecieÅ¡ama zaÄ¼Ä gaisma no Maskavas puses. Sarakste un cīņa turpinÄjÄs
turpat trÄ«s gadus, taÄu beigu beigÄs notika gandrÄ«z neticamais - 1990.
gadÄ LatvieÅ¡u golfa apvienÄ«ba oficiÄli tika uzņemta Pasaules amatieru
golfa padome (WAGC) un starptautiski atzÄ«ta - kÄ pirmÄ organizÄcija ne
tikai sporta jomÄ, bet vispÄr, kas nesa Latvijas vÄrdu pasaulÄ“ jau tajÄ
laikÄ.